Pirmdien, 2024.gada 26. augustā, Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā norisinājās sirsnīgais un gaidītais astotais Ventspils jauno iedzīvotāju tikšanās pasākums. Šajā dienā kopā sanāca Ventspils jaunie iedzīvotāji, lai kopā jauki pavadītu laiku. Kopumā pasākumā piedalījās ap 50 cilvēku, ieskaitot bērnus.
Ina Servuta no LIVIN Ventspils kontaktpunkta dalījās ar savu pārcelšanās stāstu un pastāstīja par LIVIN kontaktpunkta darbu. Pasākuma programma bija bagātīga – spēlējām lielformāta grīdas spēles, dalījāmies pieredzes stāstos un devāmies aizraujošā ekskursijā pa Piejūras brīvdabas muzeja ekspozīciju zāli kopā ar gidu. Lai šos īpašos mirkļus iemūžinātu, visi dalībnieki varēja fotografēties īpašā foto stūrītī, baudīt gardumus un svētku kliņģeri, kā arī piedalīties balvu izlozē.
Pasākuma laikā ar saviem pieredzes stāstiem dalījās arī Agate, kura plāno pārcelšanos uz Ventspili un Uldis, kurš nesen atgriezies pēc dzīves ārzemēs. Mēs daudz uzzinājām arī no Denisa Baranova, kurš pastāstīja par pieejamo finanšu atbalstu uzņēmumu digitalizācijai, kā arī no Armīna Kleinberga, kurš iepazīstināja ar jauno īres dzīvokļu piedāvājumu Ventspilī. Vita Hermansone no Ventspils Jaunrades nama savukārt sniedza informāciju par dažādām izglītības iespējām bērniem.
Protams, arī bērniem bija savas īpašās aktivitātes – viņi spēlēja lielformāta grīdas spēles, zīmēja, krāsoja un piedalījās sportiskās nodarbēs. Vakara noslēgumā visi piedalījās balvu izlozē un cienājās ar gardo svētku kliņģeri.
Pasākuma mērķis bija atjaunot kopības sajūtu, veicināt jaunu kontaktu veidošanos un sadraudzību ģimeņu starpā, un tas tika pilnībā sasniegts. Pasākuma organizētāji izsaka pateicību visiem jaunajiem Ventspils iedzīvotājiem, kuri apmeklēja pasākumu, dalījās ar savu pieredzi un stāstiem, uzdeva jautājumus un aktīvi piedalījās radošajās un sportiskajās aktivitātēs. Jūsu dalība padarīja šo pasākumu par patiesiem svētkiem!
Ventspils pilsēta turpina rūpēties par saviem iedzīvotājiem un ar nepacietību gaida ikvienu, kurš vēlas atgriezties mājās vai kļūt par jauno ventspilnieku. Pilsētas bagātība ir tās iedzīvotāji, tāpēc turpināsim veidot mūsu pilsētu kopā! Uz tikšanos nākamajos pasākumos!
Pirmdien, 26. augustā, no plkst. 17:00 līdz 19:30 Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā norisināsies jau astotais Ventspils jauno iedzīvotāju tikšanās pasākums.
“Livin Ventspils” aicina uz pasākumu visus, kuri nesen pārcēlušies uz dzīvi Ventspilī, dzīvo šeit jau kādu laiku, vai atgriezušies pēc ilgākas prombūtnes ārzemēs. Šī ir lieliska iespēja atjaunot un stiprināt Ventspils jauno iedzīvotāju kopienu, piedaloties dažādās saliedēšanās aktivitātēs.
Pasākuma programmā iekļauta lielformāta grīdas spēļu spēlēšana, iepriekšējo pasākumu bilžu skatīšanās, dalīšanās pieredzes stāstos un ekskursija pa Ventspils Piejūras brīvdabas muzeja ekspozīciju zāli gida pavadībā. Kopā būšanu varēs iemūžināt īpaši izveidotā foto stūrītī.
Pasākumā ar iedvesmojošiem pieredzes stāstiem dalīsies Agate, kura vēl tikai plāno pārcelšanos uz Ventspili, Uldis, kurš atgriezies Ventspilī pēc ilgākas prombūtnes ārzemēs un Ina, kura dzīvo Ventspilī jau sesto gadu.
Nodibinājuma “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” Biznesa atbalsta un digitālās inovācijas centra (EDIC Kurzemes kontaktpunkts) vadītājs Gvido Grīnbergs sniegs informāciju par šobrīd pieejamo finanšu atbalstu uzņēmumu procesu digitalizācijai un iepazīstinās ar digitalizācijas iespējām, kas veicina uzņēmējdarbības stiprināšanu un biznesa izaugsmi.
Armīns Kleinbergs, Pašvaldības SIA “Ventspils nekustamie īpašumi” Valdes priekšsēdētājs, informēs par jaunajiem īres dzīvokļiem Ventspilī. Savukārt Vita Hermansone, Ventspils Jaunrades nama direktore, stāstīs par interešu un profesionālās ievirzes izglītības iespējām bērniem.
Pasākuma laikā būs aktivitātes arī bērniem – tiks piedāvātas lielformāta grīdas spēles, krāsošanas un zīmēšanas aktivitātes, kā arī citas sportiskas nodarbes. Vakara noslēgumā norisināsies balvu izloze.
Pasākumu vadīs “Livin Ventspils” kontaktpunkta vadītāja Ina Servuta.
Uz tikšanos pasākumā, kur kopā svinēsim atkal satikšanos, veidosim jaunus draudzības un lieliski pavadīsim laiku!
Jautājumu gadījumā, lūdzam sazināties pa tālruni: 25484825 (Ina) vai rakstīt uz e-pastu: livin@ventspils.lv.
Pasākums tiek organizēts projekta “EDIC: atbalsts digitalizācijai un mākslīgā intelekta attīstībai Latvijā” (Nr. 2.2.1.1.i.0/23/I/CFLA/001) un projekta “Development of AI – ICT for Manufacturing EDIH in Latvia” (Nr. 101083983) īstenošanas ietvaros.
Finansē Eiropas Savienība un Eiropas Savienība – NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
2024. gada pirmajā pusgadā Kurzemes reģionā pēc dzīves ārvalstīs atgriezušies 92 cilvēki un vēlmi atgriezties pauduši vēl 103 cilvēki. Kopumā kopš 2018. gada marta līdz šī gada jūnija beigām Kurzemes reģionā atgriezušies 1367 cilvēki, kuri par savu dzīvesvietu visbiežāk izvēlējušies Liepāju, Ventspili, Tukuma, Kuldīgu un citas Kurzemes pilsētas. Savukārt par potenciāliem plāniem atgriezties informējuši 1049 cilvēki.
“Priecājamies, ka arvien vairāk cilvēku izrāda interesi vai atgriežas uz dzīvi Kurzemē. Lai to panāktu, esam ieguldījuši daudz darba. Šajā pusgadā tikāmies ar diasporas organizācijām un cilvēkiem, kuri interesējas par atgriešanās iespējām Kurzemē, strādājām ar pašvaldībām, veicinot sadarbību vēl efektīvākam remigrantu atbalstam, sadarbojāmies ar diasporas, reģionālajiem un nacionālajiem medijiem, kā arī veicām daudzas citas komunikācijas aktivitātes. Ir svarīgi, ka cilvēki turpina atgriezties Kurzemē, un tas ir skaidrs apliecinājums mūsu darba rezultātiem,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona reģionālā remigrācijas koordinatore Agnese Berģe.
Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinators ikdienā sniedz atbalstu Latvijas piederīgajiem, kuri dažādu iemeslu dēļ reiz devušies prom no Latvijas, bet ir izlēmuši vai domā par atgriešanos Kurzemē. 2024. gada pirmajos divos mēnešos individualizēti piedāvājumi sagatavoti 394 cilvēkiem. Kopumā no 2018. gada marta līdz 2024. gada jūnijam individuāli piedāvājumi sagatavoti 4029 cilvēkiem, kuri izrādījuši interesi par atgriešanos dzimtenē.
“Cilvēki arī atzinīgi novērtē pašvaldību centienus attīstīt infrastruktūru un sniegt nepieciešamo atbalstu. Lai piesaistītu remigrantus un jaunus iedzīvotājus, pašvaldības veic būtiskus uzlabojumus mājokļu, izglītības pieejamības un citās svarīgās jomās. Piemēram, Liepājā tiek plānots izveidot jaunu mājokļu rajonu, kā arī šobrīd tiek renovētas un būvētas jaunas pirmsskolas iestādes. Tukuma novada pašvaldība piedāvā remigrācijas pabalstu līdz 500 eiro ģimenēm, ko var izmantot mājokļa iegādei vai īres izdevumu segšanai līdz diviem mēnešiem. Ventspils pašvaldība nodrošina ilgtermiņa dzīvokļu īri speciālistiem, kuri strādā vietējos uzņēmumos. Papildus remigrantu atbalstam pašvaldības organizē projektu konkursus, kas veicina remigrantu uzņēmējdarbību. Šobrīd vairākas pašvaldības ar Kurzemes plānošanas reģiona un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu ir izsludinājušas grantu konkursus, kuru finansējums būs pieejams no 2024. gada līdz 2026. gadam. Arī citas pašvaldības vēl var pieteikties grantu konkursam,” piebilst Agnese Berģe.
Par remigrācijas koordinatoru darbu:
Ja Jums ir jautājumi un nepieciešams atbalsts, lai atgrieztos dzimtenē, aicinām sazināties ar remigrācijas koordinatoru, kurš pēc vajadzību apzināšanas, sadarbojoties ar pašvaldībām vai citām valsts iestādēm, izstrādā individuālu piedāvājumu. Remigrācijas koordinators var sniegt atbalstu par: pakalpojumiem ģimenēm, mājokļa jautājumiem, darba un uzņēmējdarbības iespējām, sociālo un sadzīves jautājumu risināšanu. Ar koordinatora sniegtajiem pakalpojumiem var iepazīties: www.paps.lv. Savukārt vairāk par remigrāciju Kurzemē iespējams uzzināt: www.kurzemesregions.lv/remigracija
Par Kurzemes plānošanas reģionu
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. To veido 8 pašvaldības – 2 valstspilsētas – Liepāja un Ventspils – un 6 novadi – Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads. Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu, tā funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt: www.kurzemesregions.lv
Nodibinājums ”Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” nodrošina Sabiedrības integrācijas fonda finansētā projekta „Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem” īstenošanu.
Programmas mērķis ir veidot izglītības procesā iesaistītajiem izglītojamajiem latviešu valodas prasmes, kas nepieciešamas saziņai vienkāršās sadzīves situācijās un savu tiešo darba pienākumu veikšanai, kā arī, lai veicinātu Ukrainas civiliedzīvotāju integrāciju Latvijā.
Programma nodrošina iespēju pieaugušajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, t.sk. arī nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ar iegūtu vidējo izglītību, apgūt latviešu valodu A1, A2, B1, B2, C1 un C2 līmenī 120 akadēmisko stundu apjomā.
Kursu noslēgumā dalībniekiem būs iespēja kārtot valsts valodas prasmju pārbaudījumu. Latviešu valodas kursi tiek finansēti no Sabiedrības integrācijas fonda un apmācāmajiem tie ir bezmaksas.
Papildu informācija par latviešu valodas kursu norisi un pieteikšanās kārtību: +371 25484825 vai rakstot uz e-pastu: livin@ventspils.lv.
2022. gadā Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” īstenoja latviešu valodas mācību nodrošināšanu pieaugušajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem” ietvaros. Tika izveidotas 6 apmācību grupas, un mācības sekmīgi pabeidza 59 Ukrainas civiliedzīvotāji.
Pasākumu finansiāli atbalsts Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Šī gada pirmajā ceturksnī Kurzemes reģionā kopumā atgriezušies 54 cilvēki, savukārt par plāniem atgriezties informējis vēl 61 cilvēks. Kopumā laikā no 2024. gada janvāra līdz martam Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore, sagatavojot individualizētus piedāvājumus, sniegusi atbalstu 210 cilvēkiem.
“Ik dienas sazinoties ar cilvēkiem, kuri plāno atgriezties Latvijā, secinu, ka atgriešanās tiek plānota arvien pārdomātāk. Atgriešanās process nav vienkāršs, jo jānokārto dažādas formalitātes, kas saistītas ar dokumentācijas kārtošanu, jāorganizē mantu pārvešana, jāsakārto bērnu izglītības, mājokļa un darba jautājumi. Nereti, uzklausot remigrantus, sākam risināt arī citas būtiskas, iepriekš neparedzētas situācijas un jautājumus, kas radušies saistībā ar pārcelšanos, jo katrs gadījums ir arī savā ziņā atšķirīgs. Tomēr mūs visus vieno kas ļoti būtisks – mīlestība pret dzimto Latviju un Kurzemi, vēlme justies kā mājās, runāt savā dzimtajā valodā un būt savā dzimtajā vidē. Tas joprojām ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki atgriežas,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona reģionālā remigrācijas koordinatore Agnese Berģe.
Kopumā sešu gadu laikā – no remigrācijas koordinatora pilotprojekta sākšanas 2018.gada martā līdz šī gada pirmajam ceturksnim – Kurzemē atgriezušies 1314 cilvēki, individualizēti piedāvājumi sagatavoti 3845 cilvēkiem, savukārt par saviem plāniem atgriezties informējuši 1007 cilvēki. Visvairāk uz dzīvi Kurzemē cilvēki atgriezušies Liepājas, Ventspils valstspilsētās un Tukuma, Saldus, Talsu pašvaldībās.
“Jau sešus gadus mēs piedāvājam individualizētu atbalstu cilvēkiem, kuri plāno atgriezties dzimtenē vai jau ir šo soli spēruši. Priecājos par katru no vairāk nekā pusotru tūkstoti cilvēkiem, kuri atgriezušies Kurzemē, nesot sev līdzi bagātīgu pieredzi, enerģiju un zināšanas. Bieži vien viņi ierodas kopā ar ģimenēm ar bērniem, kuri var baudīt iespēju dzīvot un augt Latvijā. Kopā mums visiem ir iespēja veidot un attīstīt mūsu Kurzemi par vēl labāku dzīves vietu ikvienam!” piebilst A.Berģe.
Par remigrācijas koordinatoru darbu:
Ja Jums ir jautājumi un nepieciešams atbalsts, lai atgrieztos dzimtenē, aicinām sazināties ar remigrācijas koordinatoru, kurš pēc vajadzību apzināšanas, sadarbojoties ar pašvaldībām vai citām valsts iestādēm, izstrādā individuālu piedāvājumu. Remigrācijas koordinators var sniegt atbalstu par: pakalpojumiem ģimenēm, mājokļa jautājumiem, darba un uzņēmējdarbības iespējām, sociālo un sadzīves jautājumu risināšanu. Ar koordinatora sniegtajiem pakalpojumiem var iepazīties: www.paps.lv. Savukārt vairāk par remigrāciju Kurzemē iespējams uzzināt: www.kurzemesregions.lv/remigracija
Par Kurzemes plānošanas reģionu:
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. To veido 8 pašvaldības – 2 valstspilsētas – Liepāja un Ventspils – un 6 novadi – Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads. Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu, tā funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt: www.kurzemesregions.lv
Trešdien, 17. aprīlī, plkst.17.30-19:00 Gāliņciema bibliotēkā (Kuldīgas ielā 138) norisināsies pēc kārtas jau septītais pasākums – Ventspils jauno iedzīvotāju tikšanās.
Livin Ventspils un Ventspils bibliotēka aicina jaunos pilsētas iedzīvotājus piedalīties izglītojošā un aizraujošā pasākumā “Dialektu dārgumi Ventspilī un apkaimē”. Pasākums veidots ar mērķi iepazīstināt jaunos ventspilniekus ar Latvijas bagātīgo dialektu un izlokšņu kultūru, īpašu uzmanību veltot tieši Ventspils un tās apkārtnes valodas īpatnībām.
Pasākumā būs arī praktiskas un jautras aktivitātes, piemēram, “Ventiņ domino” spēle, kā arī iespēja klausīties un runāt Ventiņmēlē.
Pasākuma programmā ir iekļauta arī interesanta informācija un diskusijas par dialektu rašanās vēsturi un to lomu mūsdienu sabiedrībā.
Pasākums ir bezmaksas, taču sakarā ar ierobežoto vietu skaitu aicinām interesentus pieteikties, aizpildot pietiekšanās anketu: https://shorturl.at/cV034
Uz tikšanos pasākumā, lai svinētu atkal satikšanos, iegūtu jaunus draugus un lieliski pavadītu laiku kopā!
Jautājumu gadījumā lūgums sazināties, zvanot pa tālr.: 25484825 vai rakstot: livin@ventspils.lv.
Nodibinājums ”Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” sadarbībā ar Ventspils valstspilsētas pašvaldību 4. aprīlī no plkst. 10:00-16:00 Akmeņu ielā 5, Ventspilī, organizē semināru ”Mākslīgā intelekta ChatGPT un citu digitālo rīku pielietošana ikdienas darbu veikšanai”.
Šī ir unikāla iespēja Ventspils iedzīvotājiem, kuri vēlas paplašināt savu redzesloku un pielāgoties jaunākajām tehnoloģijām. Semināra mērķis ir sniegt apmeklētājiem zināšanas un praktiskas iemaņas mākslīgā intelekta izmantošanā ikdienas un profesionālajā darbībā, pievēršot īpašu uzmanību ChatGPT tehnoloģijai.
Semināru vadīs Ēvalds Urtāns – mākslīgā intelekta pētnieks un tehnoloģiju uzņēmuma “Asya.ai” vadītājs, kurš ir atzīts par vienu no nozares vadošajiem ekspertiem. Viņa zināšanas un praktiskie padomi noderēs, lai saprastu, kā mākslīgais intelekts var kļūt par nenovērtējamu rīku efektivitātes paaugstināšanā un jaunu iespēju atklāšanā gan ikdienā, gan profesionālajā darbībā.
Semināra dalībniekiem būs iespēja ne tikai gūt jaunas zināšanas, bet arī uzdot jautājumus, apmainīties ar pieredzi un veidot jaunas profesionālās saites. Seminārs būs vērtīgs resurss ikvienam, kurš vēlas efektīvi integrēt mākslīgā intelekta tehnoloģijas savā darbības sfērā, kā arī tiem, kuri meklē iedvesmu inovācijām un tehnoloģiju izpratnes paplašināšanai.
Lai apmeklētu pasākumu, jāveic iepriekšēja pieteikšanās šeit! Vietu skaits ir ierobežots.
13:30-15:30 Darbnīca. Mākslīgā intelekta pielietošana satura veidošanā (teksts, audio, video un attēli)
15:30-16:00 Noslēguma kafijas pauze un tīklošanās
Pēc semināra apmeklējuma dalībniekiem tiks izsniegts apliecinājums.
Seminārs tiek organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā” ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība”.
Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!
VATP ir profesionāla un dinamiska biznesa atbalsta organizācija, kas sniedz ieguldījumu Ventspils valstspilsētas un Kurzemes reģiona ekonomikā, veicinot progresīvo nozaru attīstību un jaunu, labi apmaksātu darba vietu rašanos. Tāpat, VATP ir Latvijas un Baltijas jūras reģiona inovāciju ekosistēmas aktīvs dalībnieks. VATP strādā pie visu priekšnosacījumu radīšanas, lai progresīvo nozaru uzņēmumi varētu strauji attīstīties.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Kurzemes reģiona nodaļa un Ventspils valstpilsētas pašvaldība sadarbībā ar Tet, Latvijas Digitālo Akseleratoru un Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteri organizē Biznesa klubu “Digitālās transformācijas progress un iespējas uzņēmumiem”,kas norisināsies 14. februārī plkst. 13:00, koncertzāles “Latvija” Green Room zālē, Ventspilī.
Pasākuma mērķis ir veicināt Kurzemes reģiona uzņēmēju darbību un attīstību, piedāvājot pasākuma dalībniekiem iespēju caur ekspertu redzējumu un uzņēmēju pieredzi iedziļināties digitālās transformācijas jautājumos un izprast tās nozīmību. Biznesa kluba saturs piedāvās plašu informāciju un sniegs iespēju iedziļināties tēmās par digitālo transformāciju un tās attīstības progresu, digitālās pārveides pastāvošām iespējām, kā arī efektīvu risinājumu pieejamību un sasniedzamību Kurzemē.
Ar zināšanām un viedokli dalīsies Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis, biedrības “Latvijas Informācijas tehnoloģijas klasteris” izpilddirektore Aiga Irmeja, nodibinājuma “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” digitālās inovācijas centra vadītājs Gvido Grīnbergs, biedrības “Latvijas Digitālais akselerators” direktors Māris Krastiņš un “Tet” SIA tehnoloģiju direktors Dmitrijs Ņikitins.
Digitālās transformācijas pieredzes stāstos dalīsies uzņēmuma “FanApps” valdes loceklis Anrijs Brencāns un citi, kas jau praksē ir pārbaudījuši digitalizācijas priekšrocības.
Pasākuma otrajā daļā norisināsies diskusija par perspektīvām un progresu uzņēmumu digitālā transformācijā. Diskusijas centrā būs esošās digitalizācijas iespējas, to attīstība un ietekme uz uzņēmējdarbību.
Pasākums organizēts sadarbībā ar Tet, Latvijas Digitālo Akseleratoru un Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteri.
Līdzfinansēts no Eiropas Savienības projekta “Latvijas Digitālais akselerators” DAoL, ID Nr. 101083718 un Eiropas Savienības Atjaunošanas un noturības mehānisma ID Nr. 2.2.1.1.i.0/1/23/I/CFLA/002 un projekta “Development of AI – ICT for Manufacturing EDIH in Latvia EDIC (EDIHLV)” Nr. 101083983 — EDIHLV; Nr. 2.2.1.1.i.0/23/I/CFLA/001”
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) šobrīd piedāvā vairāk nekā 65 dažādus pakalpojumus uzņēmējiem, tostarp grantu atbalstu dažādu iniciatīvu īstenošanai, kuras vērstas uz eksporta attīstību vai inovāciju ieviešanu. Līdz šim reģionos bija pieejams ierobežots pakalpojumu klāsts, bet līdz ar LIAA reorganizāciju 20 reģionālajās pārstāvniecībās, kuras līdz šim bija pazīstamas kā biznesa inkubatori, uzņēmēji varēs saņemt atbalstu daudz plašākā tvērumā.
“No šī gada esam mainījuši savu stratēģiju, paplašinot LIAA reģionālo pārstāvniecību sniegto pakalpojumu klāstu. Ja līdz šim reģionos bija iespējams saņemt tikai biznesa inkubācijas un kopstrādes pakalpojumus, tad šobrīd mēs reģionos esam gatavi piedāvāt arī citus LIAA sniegtos pakalpojumus,” tā LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja.
LIAA reģionālās pārstāvniecības tiek veidotas uz bijušo biznesa inkubatoru un atbalsta vienību bāzes, saglabājot plašo reģionālo tīklu. LIAA pārstāvniecības atrodas tādās Latvijas vietās kā Ventspils, Kuldīga, Liepāja, Saldus, Talsi, Tukums, Jūrmala, Jelgava, Bauska, Ogre, Sigulda, Cēsis, Valmiera, Smiltene, Alūksne, Gulbene, Madona, Jēkabpils, Rēzekne un Daugavpils. Savukārt Rīgā darbu turpinās Radošo industriju pārstāvniecība un Tehnoloģiju pārstāvniecība.
“Reģioniem ir nozīmīga loma Latvijas ekonomikas attīstībā, tādēļ vēlamies būt tuvāk saviem klientiem. Šobrīd esam atraduši modeli kā bez papildu štata vietu izveides nodrošināt atbalstu plašākam klientu lokam. Inkubācijas un pirmsinkubācijas programmas ir uzrādījušas labus rezultātus un esam pārliecināti, ka ar reģionālo pārstāvniecību izveidi spēsim palielināt pieprasījumu arī pēc citiem LIAA sniegtajiem pakalpojumiem,” uzsver I.Strupkāja.
Jaunā perioda inkubācijas un pirmsinkubācijas programmu plānots izsludināt martā, bet jau šobrīd uzņēmējiem ir pieejams atbalsts eksporta veicināšanai, dalībai izstādēs un tirdzniecības misijās, digitalizācijai, dažādu liela mēroga pasākumu organizēšanai un citām aktivitātēm.
Inkubācijas programmas rezultatīvie rādītāji:
Projekta “Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators” ietvaros no 2016.-2023.gadam atbalstu grantu veidā saņēmuši kopā 685 komersanti. Atbalstīti 1044 jaunizveidoti komersanti, nodarbinātības pieaugums atbalstītajos uzņēmumos pieaudzis par 2568 darbiniekiem. Kopumā tika atbalstīti 92 komersanti radošo industriju jomā, kā arī 3173 fiziskas personas un komersanti saņēmuši nefinansiālu atbalstu pirmsinkubācijas atbalsta veidā. Projektā izlietotais finansējums ir 35,2 milj. eiro, savukārt atbalstīto komersantu nodokļu maksājumi Valsts kasē sastāda 47,1 milj. eiro, bet komersantu piesaistītais finansējums savu uzņēmumu attīstībai – 49,5 milj. eiro.
LIAA reģionālo pārstāvniecību darbība tiek nodrošināt ar ERAF līdzfinansējumu.
Informāciju sagatavoja LIAA Komunikācijas un informācijas departaments E-pasts: prese@liaa.gov.lv
2023.gadā Kurzemes reģionā pēc dzīves ārvalstīs atgriezies 281 cilvēks un vēlmi atgriezties pauduši vēl 220 cilvēki. Kopumā Kurzemes reģionā no 2018. gada marta līdz 2023.gada decembrim atgriezušies 1255 cilvēki, kuri par savu dzīvesvietu visbiežāk izvēlējušies Liepājas un Ventspils valstspilsētas, Tukuma, Kuldīgas un citas Kurzemes pašvaldības. Savukārt par vēlmi atgriezties informējuši 938 cilvēki. Visvairāk cilvēku atgriežas no Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas, Norvēģijas, Zviedrijas un citām valstīm.
“Atskatoties uz 2023.gadu, varu teikt, ka tas ir bijis gana ražens un produktīvs. Cilvēkiem, kuri pauduši vēlmi atgriezties, sagatavoti 920 individualizēti piedāvājumi, un audzis arī dzimtenē atgriezušos skaits. Kā viens no būtiskiem iemesliem, ko cilvēki min, lemjot par atgriešanos, ir atalgojuma apmērs un tā attiecība ar mājokļa un citām ģimenei būtiskām izmaksām, kas nu jau nereti ir samērā līdzīgas esošajā mītnes zemē un Latvijā. Ģimenes ar bērniem, kuras atgriežas Latvijā, vēl arvien akcentē to, ka vēlas, lai bērni uzaugtu Latvijā un neaizmirstu savas saknes. Priecē arī tas, ka pērn audzis to cilvēku skaits, kuri vēlas atgriezties Latvijā – 2023.gadā vairāk nekā 200 ārvalstīs dzīvojošu tautiešu pauduši vēlmi atgriezties dzimtajā Kurzemē,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona reģionālā remigrācijas koordinatore Agnese Berģe.
Kopumā no 2018. gada marta līdz 2023.gada decembrim ar Kurzemes reģiona remigrācijas koordinatori sazinājušies 3113 cilvēki, un sagatavoti individuāli piedāvājumi 3608 cilvēkiem, savukārt potenciālu vēlmi atgriezties izteikuši 938 cilvēki.
“2023.gadā papildu aktīvai komunikācijai ar remigrantiem un individuālu piedāvājumu sagatavošanai tikos ar diasporas pārstāvjiem un latviešiem Dublinā, 12. Latviešu kultūras svētkos Īrijā, Latvijas vēstniecības Apvienotajā Karalistē Londonā organizētajā 11. ikgadējās diasporas organizāciju un skolu pārstāvju tikšanās reizē un Vācijā, Frankfurtes Latviešu biedrības rīkotajā pasākumā par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 105.gadadienai. Neatkārtojama pieredze bija arī būt klāt Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku ietvaros Pasaules latviešu saietu namā – ārvalstu latviešu kolektīvu koncertā Ķīpsalā. Tiekoties ar diasporu, secinu, ka arvien tiek uzturētas latviskās tradīcijas, mīlestība pret dziesmu, deju, kopā sanākšanu un dzimteni – Latviju. Tikšanās laikā ar diasporas pārstāvjiem sniedzu individuālas konsultācijas un atbildēju uz jautājumiem par atgriešanos, darba un dzīvesvietas iespējām, kā arī izglītības sistēmu un tās pieejamību. Šo vairāk nekā piecu gadu garumā, kopš sniedzu remigrantiem atbalstu kā reģionālā remigrācijas koordinatore, redzu, cik būtiski ir veidot spēcīgas saites ar latviešu diasporām ārzemēs, tai skaitā arī regulāri tiekoties klātienē. Arī turpmāk aktīvi centīšos apmeklēt un tikties ar Latvijas diasporu ārzemēs, jo tieši šādā veidā – klātesot, uzrunājot cilvēkus, pārrunājot aktuālo – var sniegt vēl mērķētāku atbalstu ikvienam, kurš vēl tikai domā vai jau ir izlēmis par atgriešanos dzimtenē,” saka A.Berģe.
Reģionālā remigrācijas koordinatore A.Berģe 2023. gadā arī aktīvi piedalījās dažādos darbam būtiskos pasākumos un semināros, piemēram, Diasporas Konsultatīvās Padomes Latviešu valodas un izglītības darba grupas sanāksmē, Latviešu Valodas Aģentūras organizētajos pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursos „Pedagogu profesionālās kompetences pilnveide darbā ar remigrējušiem bērniem un imigrantiem”, uzstājoties ar prezentāciju par remigrācijas aktualitātēm Latvijas reģionos, stāstot par remigrācijas koordinatora darbu kopumā, akcentējot latviešu valodas apgūšanas nozīmi bērnu veiksmīgākai iekļaušanai Latvijas izglītības sistēmā.
A.Berģe arī aktīvi piedalījusies sadarbības veicināšanā ar Kurzemes pašvaldībām, tai skaitā piedaloties Liepājas valstspilsētas pašvaldības organizētajā remigrantu ģimeņu tikšanās reizē “Nākamā pietura – Liepāja”. Lai aktualizētu remigrācijas jautājumu risināšanu pašvaldībās un veicinātu savstarpējo sadarbību, organizētas arī apmācības un sanāksme pašvaldību speciālistiem remigrācijas koordinācijas jautājumos. Reģionālā remigrācijas koordinatore A.Berģe arī gan sniegusi informāciju, gan atsaukusies mediju aicinājumiem informēt par remigrācijas aktualitātēm Kurzemes reģionā, tādējādi veicinot sabiedrības izpratni par remigrācijas aktualitāti un veiksmīgāku remigrējušo ģimeņu iekļaušanos Latvijā.
2024.gadā turpināsies aktīva komunikācija ar potenciālajiem remigrantiem un tiks sagatavoti individuāli piedāvājumi tiem, kas plāno vai jau ir pieņēmuši lēmumu atgriezties uz dzīvi Latvijā. Tāpat tiks arī īstenotas dažādas sabiedrību izglītojošas aktivitātes, piemēram, publikāciju sērija “Cilvēkstāsti”, kur iepazīt remigrantus, viņu pieredzi, lēmumu atgriezties dzimtenē un ceļu mājup.
Par remigrācijas koordinatoru darbu:
Ja Jums ir jautājumi un nepieciešams atbalsts, lai atgrieztos dzimtenē, aicinām sazināties ar remigrācijas koordinatoru, kurš pēc vajadzību apzināšanas, sadarbojoties ar pašvaldībām vai citām valsts iestādēm, izstrādā individuālu piedāvājumu. Remigrācijas koordinators var sniegt atbalstu par: pakalpojumiem ģimenēm, mājokļa jautājumiem, darba un uzņēmējdarbības iespējām, sociālo un sadzīves jautājumu risināšanu. Ar koordinatora sniegtajiem pakalpojumiem var iepazīties: www.paps.lv. Savukārt vairāk par remigrāciju Kurzemē iespējams uzzināt: www.kurzemesregions.lv/remigracija
Par Kurzemes plānošanas reģionu:
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. To veido 8 pašvaldības – 2 valstspilsētas – Liepāja un Ventspils – un 6 novadi – Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads. Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu, tā funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt: www.kurzemesregions.lv
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Piekrītot sīkdatņu izmantošanai, tiks nodrošināta tīmekļa vietnes optimāla darbība. Turpinot vietnes apskati, jūs piekrītat, ka izmantosim sīkdatnes jūsu ierīcē. Savu piekrišanu jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.
Šeit Jūs varat mainīt sīkdatņu iestatījumus. Ieslēgt sīkdatņu izmantošanu un to izslēgt. Lūdzam ņemt vērā, ka izslēdzot obligātās sīkdatnes var tikt ietekmēta mājas lapas darbība uz Jūsu ierīces.
Obligātās sīkdatnes ir nepieciešamas mājas lapas darbības un funckionalitātes nodrošināšanai. Šīs kategorijas sīkdatnes nodrošina normālu mājas lapas darbību. Bez šīm sīkatnēm mājas lapas darbība nav iespējama, attiecīgi, tās vienmēr tiek izmantotas.
Jebkādas sīkdatnes, kuras nav nepieciešamas mājas lapas stabilas darbības nodrošināšanai, piemēram, statistikai, karšu attēlošanai u.c. ārēji pakalpojumi. Lai šīs funkcijas darbotos nepieciešama Jūsu piekrišana.
Citas nebūtiskas sīkdatnes, piemēram, Jūsu izvēle pieņemt sīkdatņu iestatījumu vai nē, no tā ir atkarīga sīkdatņu iestatījumu saglabāšanās nākamajām mājas lapas pārlūkošanas sesijām.
