Nodibinājums ”Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” nodrošina Sabiedrības integrācijas fonda finansētā projekta „Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem” īstenošanu.
Programmas mērķis ir veidot izglītības procesā iesaistītajiem izglītojamajiem latviešu valodas prasmes, kas nepieciešamas saziņai vienkāršās sadzīves situācijās un savu tiešo darba pienākumu veikšanai, kā arī, lai veicinātu Ukrainas civiliedzīvotāju integrāciju Latvijā.
Programma nodrošina iespēju pieaugušajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem, t.sk. arī nepilngadīgajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem ar iegūtu vidējo izglītību, apgūt latviešu valodu A1, A2, B1, B2, C1 un C2 līmenī 120 akadēmisko stundu apjomā.
Kursu noslēgumā dalībniekiem būs iespēja kārtot valsts valodas prasmju pārbaudījumu. Latviešu valodas kursi tiek finansēti no Sabiedrības integrācijas fonda un apmācāmajiem tie ir bezmaksas.
Papildu informācija par latviešu valodas kursu norisi un pieteikšanās kārtību: +371 25484825 vai rakstot uz e-pastu: livin@ventspils.lv.
2022. gadā Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” īstenoja latviešu valodas mācību nodrošināšanu pieaugušajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Latviešu valodas mācības Ukrainas civiliedzīvotājiem” ietvaros. Tika izveidotas 6 apmācību grupas, un mācības sekmīgi pabeidza 59 Ukrainas civiliedzīvotāji.
Pasākumu finansiāli atbalsts Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Šī gada pirmajā ceturksnī Kurzemes reģionā kopumā atgriezušies 54 cilvēki, savukārt par plāniem atgriezties informējis vēl 61 cilvēks. Kopumā laikā no 2024. gada janvāra līdz martam Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore, sagatavojot individualizētus piedāvājumus, sniegusi atbalstu 210 cilvēkiem.
“Ik dienas sazinoties ar cilvēkiem, kuri plāno atgriezties Latvijā, secinu, ka atgriešanās tiek plānota arvien pārdomātāk. Atgriešanās process nav vienkāršs, jo jānokārto dažādas formalitātes, kas saistītas ar dokumentācijas kārtošanu, jāorganizē mantu pārvešana, jāsakārto bērnu izglītības, mājokļa un darba jautājumi. Nereti, uzklausot remigrantus, sākam risināt arī citas būtiskas, iepriekš neparedzētas situācijas un jautājumus, kas radušies saistībā ar pārcelšanos, jo katrs gadījums ir arī savā ziņā atšķirīgs. Tomēr mūs visus vieno kas ļoti būtisks – mīlestība pret dzimto Latviju un Kurzemi, vēlme justies kā mājās, runāt savā dzimtajā valodā un būt savā dzimtajā vidē. Tas joprojām ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cilvēki atgriežas,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona reģionālā remigrācijas koordinatore Agnese Berģe.
Kopumā sešu gadu laikā – no remigrācijas koordinatora pilotprojekta sākšanas 2018.gada martā līdz šī gada pirmajam ceturksnim – Kurzemē atgriezušies 1314 cilvēki, individualizēti piedāvājumi sagatavoti 3845 cilvēkiem, savukārt par saviem plāniem atgriezties informējuši 1007 cilvēki. Visvairāk uz dzīvi Kurzemē cilvēki atgriezušies Liepājas, Ventspils valstspilsētās un Tukuma, Saldus, Talsu pašvaldībās.
“Jau sešus gadus mēs piedāvājam individualizētu atbalstu cilvēkiem, kuri plāno atgriezties dzimtenē vai jau ir šo soli spēruši. Priecājos par katru no vairāk nekā pusotru tūkstoti cilvēkiem, kuri atgriezušies Kurzemē, nesot sev līdzi bagātīgu pieredzi, enerģiju un zināšanas. Bieži vien viņi ierodas kopā ar ģimenēm ar bērniem, kuri var baudīt iespēju dzīvot un augt Latvijā. Kopā mums visiem ir iespēja veidot un attīstīt mūsu Kurzemi par vēl labāku dzīves vietu ikvienam!” piebilst A.Berģe.
Par remigrācijas koordinatoru darbu:
Ja Jums ir jautājumi un nepieciešams atbalsts, lai atgrieztos dzimtenē, aicinām sazināties ar remigrācijas koordinatoru, kurš pēc vajadzību apzināšanas, sadarbojoties ar pašvaldībām vai citām valsts iestādēm, izstrādā individuālu piedāvājumu. Remigrācijas koordinators var sniegt atbalstu par: pakalpojumiem ģimenēm, mājokļa jautājumiem, darba un uzņēmējdarbības iespējām, sociālo un sadzīves jautājumu risināšanu. Ar koordinatora sniegtajiem pakalpojumiem var iepazīties: www.paps.lv. Savukārt vairāk par remigrāciju Kurzemē iespējams uzzināt: www.kurzemesregions.lv/remigracija
Par Kurzemes plānošanas reģionu:
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. To veido 8 pašvaldības – 2 valstspilsētas – Liepāja un Ventspils – un 6 novadi – Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads. Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu, tā funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt: www.kurzemesregions.lv
Trešdien, 17. aprīlī, plkst.17.30-19:00 Gāliņciema bibliotēkā (Kuldīgas ielā 138) norisināsies pēc kārtas jau septītais pasākums – Ventspils jauno iedzīvotāju tikšanās.
Livin Ventspils un Ventspils bibliotēka aicina jaunos pilsētas iedzīvotājus piedalīties izglītojošā un aizraujošā pasākumā “Dialektu dārgumi Ventspilī un apkaimē”. Pasākums veidots ar mērķi iepazīstināt jaunos ventspilniekus ar Latvijas bagātīgo dialektu un izlokšņu kultūru, īpašu uzmanību veltot tieši Ventspils un tās apkārtnes valodas īpatnībām.
Pasākumā būs arī praktiskas un jautras aktivitātes, piemēram, “Ventiņ domino” spēle, kā arī iespēja klausīties un runāt Ventiņmēlē.
Pasākuma programmā ir iekļauta arī interesanta informācija un diskusijas par dialektu rašanās vēsturi un to lomu mūsdienu sabiedrībā.
Pasākums ir bezmaksas, taču sakarā ar ierobežoto vietu skaitu aicinām interesentus pieteikties, aizpildot pietiekšanās anketu: https://shorturl.at/cV034
Uz tikšanos pasākumā, lai svinētu atkal satikšanos, iegūtu jaunus draugus un lieliski pavadītu laiku kopā!
Jautājumu gadījumā lūgums sazināties, zvanot pa tālr.: 25484825 vai rakstot: livin@ventspils.lv.
Nodibinājums ”Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” sadarbībā ar Ventspils valstspilsētas pašvaldību 4. aprīlī no plkst. 10:00-16:00 Akmeņu ielā 5, Ventspilī, organizē semināru ”Mākslīgā intelekta ChatGPT un citu digitālo rīku pielietošana ikdienas darbu veikšanai”.
Šī ir unikāla iespēja Ventspils iedzīvotājiem, kuri vēlas paplašināt savu redzesloku un pielāgoties jaunākajām tehnoloģijām. Semināra mērķis ir sniegt apmeklētājiem zināšanas un praktiskas iemaņas mākslīgā intelekta izmantošanā ikdienas un profesionālajā darbībā, pievēršot īpašu uzmanību ChatGPT tehnoloģijai.
Semināru vadīs Ēvalds Urtāns – mākslīgā intelekta pētnieks un tehnoloģiju uzņēmuma “Asya.ai” vadītājs, kurš ir atzīts par vienu no nozares vadošajiem ekspertiem. Viņa zināšanas un praktiskie padomi noderēs, lai saprastu, kā mākslīgais intelekts var kļūt par nenovērtējamu rīku efektivitātes paaugstināšanā un jaunu iespēju atklāšanā gan ikdienā, gan profesionālajā darbībā.
Semināra dalībniekiem būs iespēja ne tikai gūt jaunas zināšanas, bet arī uzdot jautājumus, apmainīties ar pieredzi un veidot jaunas profesionālās saites. Seminārs būs vērtīgs resurss ikvienam, kurš vēlas efektīvi integrēt mākslīgā intelekta tehnoloģijas savā darbības sfērā, kā arī tiem, kuri meklē iedvesmu inovācijām un tehnoloģiju izpratnes paplašināšanai.
Lai apmeklētu pasākumu, jāveic iepriekšēja pieteikšanās šeit! Vietu skaits ir ierobežots.
13:30-15:30 Darbnīca. Mākslīgā intelekta pielietošana satura veidošanā (teksts, audio, video un attēli)
15:30-16:00 Noslēguma kafijas pauze un tīklošanās
Pēc semināra apmeklējuma dalībniekiem tiks izsniegts apliecinājums.
Seminārs tiek organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 “Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā” ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā “Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība”.
Strādājam kopā konkurētspējīgai Eiropai!
VATP ir profesionāla un dinamiska biznesa atbalsta organizācija, kas sniedz ieguldījumu Ventspils valstspilsētas un Kurzemes reģiona ekonomikā, veicinot progresīvo nozaru attīstību un jaunu, labi apmaksātu darba vietu rašanos. Tāpat, VATP ir Latvijas un Baltijas jūras reģiona inovāciju ekosistēmas aktīvs dalībnieks. VATP strādā pie visu priekšnosacījumu radīšanas, lai progresīvo nozaru uzņēmumi varētu strauji attīstīties.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Kurzemes reģiona nodaļa un Ventspils valstpilsētas pašvaldība sadarbībā ar Tet, Latvijas Digitālo Akseleratoru un Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteri organizē Biznesa klubu “Digitālās transformācijas progress un iespējas uzņēmumiem”,kas norisināsies 14. februārī plkst. 13:00, koncertzāles “Latvija” Green Room zālē, Ventspilī.
Pasākuma mērķis ir veicināt Kurzemes reģiona uzņēmēju darbību un attīstību, piedāvājot pasākuma dalībniekiem iespēju caur ekspertu redzējumu un uzņēmēju pieredzi iedziļināties digitālās transformācijas jautājumos un izprast tās nozīmību. Biznesa kluba saturs piedāvās plašu informāciju un sniegs iespēju iedziļināties tēmās par digitālo transformāciju un tās attīstības progresu, digitālās pārveides pastāvošām iespējām, kā arī efektīvu risinājumu pieejamību un sasniedzamību Kurzemē.
Ar zināšanām un viedokli dalīsies Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Edmunds Valantis, biedrības “Latvijas Informācijas tehnoloģijas klasteris” izpilddirektore Aiga Irmeja, nodibinājuma “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks” digitālās inovācijas centra vadītājs Gvido Grīnbergs, biedrības “Latvijas Digitālais akselerators” direktors Māris Krastiņš un “Tet” SIA tehnoloģiju direktors Dmitrijs Ņikitins.
Digitālās transformācijas pieredzes stāstos dalīsies uzņēmuma “FanApps” valdes loceklis Anrijs Brencāns un citi, kas jau praksē ir pārbaudījuši digitalizācijas priekšrocības.
Pasākuma otrajā daļā norisināsies diskusija par perspektīvām un progresu uzņēmumu digitālā transformācijā. Diskusijas centrā būs esošās digitalizācijas iespējas, to attīstība un ietekme uz uzņēmējdarbību.
Pasākums organizēts sadarbībā ar Tet, Latvijas Digitālo Akseleratoru un Latvijas Informācijas tehnoloģiju klasteri.
Līdzfinansēts no Eiropas Savienības projekta “Latvijas Digitālais akselerators” DAoL, ID Nr. 101083718 un Eiropas Savienības Atjaunošanas un noturības mehānisma ID Nr. 2.2.1.1.i.0/1/23/I/CFLA/002 un projekta “Development of AI – ICT for Manufacturing EDIH in Latvia EDIC (EDIHLV)” Nr. 101083983 — EDIHLV; Nr. 2.2.1.1.i.0/23/I/CFLA/001”
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) šobrīd piedāvā vairāk nekā 65 dažādus pakalpojumus uzņēmējiem, tostarp grantu atbalstu dažādu iniciatīvu īstenošanai, kuras vērstas uz eksporta attīstību vai inovāciju ieviešanu. Līdz šim reģionos bija pieejams ierobežots pakalpojumu klāsts, bet līdz ar LIAA reorganizāciju 20 reģionālajās pārstāvniecībās, kuras līdz šim bija pazīstamas kā biznesa inkubatori, uzņēmēji varēs saņemt atbalstu daudz plašākā tvērumā.
“No šī gada esam mainījuši savu stratēģiju, paplašinot LIAA reģionālo pārstāvniecību sniegto pakalpojumu klāstu. Ja līdz šim reģionos bija iespējams saņemt tikai biznesa inkubācijas un kopstrādes pakalpojumus, tad šobrīd mēs reģionos esam gatavi piedāvāt arī citus LIAA sniegtos pakalpojumus,” tā LIAA direktora pienākumu izpildītāja Iveta Strupkāja.
LIAA reģionālās pārstāvniecības tiek veidotas uz bijušo biznesa inkubatoru un atbalsta vienību bāzes, saglabājot plašo reģionālo tīklu. LIAA pārstāvniecības atrodas tādās Latvijas vietās kā Ventspils, Kuldīga, Liepāja, Saldus, Talsi, Tukums, Jūrmala, Jelgava, Bauska, Ogre, Sigulda, Cēsis, Valmiera, Smiltene, Alūksne, Gulbene, Madona, Jēkabpils, Rēzekne un Daugavpils. Savukārt Rīgā darbu turpinās Radošo industriju pārstāvniecība un Tehnoloģiju pārstāvniecība.
“Reģioniem ir nozīmīga loma Latvijas ekonomikas attīstībā, tādēļ vēlamies būt tuvāk saviem klientiem. Šobrīd esam atraduši modeli kā bez papildu štata vietu izveides nodrošināt atbalstu plašākam klientu lokam. Inkubācijas un pirmsinkubācijas programmas ir uzrādījušas labus rezultātus un esam pārliecināti, ka ar reģionālo pārstāvniecību izveidi spēsim palielināt pieprasījumu arī pēc citiem LIAA sniegtajiem pakalpojumiem,” uzsver I.Strupkāja.
Jaunā perioda inkubācijas un pirmsinkubācijas programmu plānots izsludināt martā, bet jau šobrīd uzņēmējiem ir pieejams atbalsts eksporta veicināšanai, dalībai izstādēs un tirdzniecības misijās, digitalizācijai, dažādu liela mēroga pasākumu organizēšanai un citām aktivitātēm.
Inkubācijas programmas rezultatīvie rādītāji:
Projekta “Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators” ietvaros no 2016.-2023.gadam atbalstu grantu veidā saņēmuši kopā 685 komersanti. Atbalstīti 1044 jaunizveidoti komersanti, nodarbinātības pieaugums atbalstītajos uzņēmumos pieaudzis par 2568 darbiniekiem. Kopumā tika atbalstīti 92 komersanti radošo industriju jomā, kā arī 3173 fiziskas personas un komersanti saņēmuši nefinansiālu atbalstu pirmsinkubācijas atbalsta veidā. Projektā izlietotais finansējums ir 35,2 milj. eiro, savukārt atbalstīto komersantu nodokļu maksājumi Valsts kasē sastāda 47,1 milj. eiro, bet komersantu piesaistītais finansējums savu uzņēmumu attīstībai – 49,5 milj. eiro.
LIAA reģionālo pārstāvniecību darbība tiek nodrošināt ar ERAF līdzfinansējumu.
Informāciju sagatavoja LIAA Komunikācijas un informācijas departaments E-pasts: prese@liaa.gov.lv
2023.gadā Kurzemes reģionā pēc dzīves ārvalstīs atgriezies 281 cilvēks un vēlmi atgriezties pauduši vēl 220 cilvēki. Kopumā Kurzemes reģionā no 2018. gada marta līdz 2023.gada decembrim atgriezušies 1255 cilvēki, kuri par savu dzīvesvietu visbiežāk izvēlējušies Liepājas un Ventspils valstspilsētas, Tukuma, Kuldīgas un citas Kurzemes pašvaldības. Savukārt par vēlmi atgriezties informējuši 938 cilvēki. Visvairāk cilvēku atgriežas no Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas, Norvēģijas, Zviedrijas un citām valstīm.
“Atskatoties uz 2023.gadu, varu teikt, ka tas ir bijis gana ražens un produktīvs. Cilvēkiem, kuri pauduši vēlmi atgriezties, sagatavoti 920 individualizēti piedāvājumi, un audzis arī dzimtenē atgriezušos skaits. Kā viens no būtiskiem iemesliem, ko cilvēki min, lemjot par atgriešanos, ir atalgojuma apmērs un tā attiecība ar mājokļa un citām ģimenei būtiskām izmaksām, kas nu jau nereti ir samērā līdzīgas esošajā mītnes zemē un Latvijā. Ģimenes ar bērniem, kuras atgriežas Latvijā, vēl arvien akcentē to, ka vēlas, lai bērni uzaugtu Latvijā un neaizmirstu savas saknes. Priecē arī tas, ka pērn audzis to cilvēku skaits, kuri vēlas atgriezties Latvijā – 2023.gadā vairāk nekā 200 ārvalstīs dzīvojošu tautiešu pauduši vēlmi atgriezties dzimtajā Kurzemē,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona reģionālā remigrācijas koordinatore Agnese Berģe.
Kopumā no 2018. gada marta līdz 2023.gada decembrim ar Kurzemes reģiona remigrācijas koordinatori sazinājušies 3113 cilvēki, un sagatavoti individuāli piedāvājumi 3608 cilvēkiem, savukārt potenciālu vēlmi atgriezties izteikuši 938 cilvēki.
“2023.gadā papildu aktīvai komunikācijai ar remigrantiem un individuālu piedāvājumu sagatavošanai tikos ar diasporas pārstāvjiem un latviešiem Dublinā, 12. Latviešu kultūras svētkos Īrijā, Latvijas vēstniecības Apvienotajā Karalistē Londonā organizētajā 11. ikgadējās diasporas organizāciju un skolu pārstāvju tikšanās reizē un Vācijā, Frankfurtes Latviešu biedrības rīkotajā pasākumā par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 105.gadadienai. Neatkārtojama pieredze bija arī būt klāt Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku ietvaros Pasaules latviešu saietu namā – ārvalstu latviešu kolektīvu koncertā Ķīpsalā. Tiekoties ar diasporu, secinu, ka arvien tiek uzturētas latviskās tradīcijas, mīlestība pret dziesmu, deju, kopā sanākšanu un dzimteni – Latviju. Tikšanās laikā ar diasporas pārstāvjiem sniedzu individuālas konsultācijas un atbildēju uz jautājumiem par atgriešanos, darba un dzīvesvietas iespējām, kā arī izglītības sistēmu un tās pieejamību. Šo vairāk nekā piecu gadu garumā, kopš sniedzu remigrantiem atbalstu kā reģionālā remigrācijas koordinatore, redzu, cik būtiski ir veidot spēcīgas saites ar latviešu diasporām ārzemēs, tai skaitā arī regulāri tiekoties klātienē. Arī turpmāk aktīvi centīšos apmeklēt un tikties ar Latvijas diasporu ārzemēs, jo tieši šādā veidā – klātesot, uzrunājot cilvēkus, pārrunājot aktuālo – var sniegt vēl mērķētāku atbalstu ikvienam, kurš vēl tikai domā vai jau ir izlēmis par atgriešanos dzimtenē,” saka A.Berģe.
Reģionālā remigrācijas koordinatore A.Berģe 2023. gadā arī aktīvi piedalījās dažādos darbam būtiskos pasākumos un semināros, piemēram, Diasporas Konsultatīvās Padomes Latviešu valodas un izglītības darba grupas sanāksmē, Latviešu Valodas Aģentūras organizētajos pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kursos „Pedagogu profesionālās kompetences pilnveide darbā ar remigrējušiem bērniem un imigrantiem”, uzstājoties ar prezentāciju par remigrācijas aktualitātēm Latvijas reģionos, stāstot par remigrācijas koordinatora darbu kopumā, akcentējot latviešu valodas apgūšanas nozīmi bērnu veiksmīgākai iekļaušanai Latvijas izglītības sistēmā.
A.Berģe arī aktīvi piedalījusies sadarbības veicināšanā ar Kurzemes pašvaldībām, tai skaitā piedaloties Liepājas valstspilsētas pašvaldības organizētajā remigrantu ģimeņu tikšanās reizē “Nākamā pietura – Liepāja”. Lai aktualizētu remigrācijas jautājumu risināšanu pašvaldībās un veicinātu savstarpējo sadarbību, organizētas arī apmācības un sanāksme pašvaldību speciālistiem remigrācijas koordinācijas jautājumos. Reģionālā remigrācijas koordinatore A.Berģe arī gan sniegusi informāciju, gan atsaukusies mediju aicinājumiem informēt par remigrācijas aktualitātēm Kurzemes reģionā, tādējādi veicinot sabiedrības izpratni par remigrācijas aktualitāti un veiksmīgāku remigrējušo ģimeņu iekļaušanos Latvijā.
2024.gadā turpināsies aktīva komunikācija ar potenciālajiem remigrantiem un tiks sagatavoti individuāli piedāvājumi tiem, kas plāno vai jau ir pieņēmuši lēmumu atgriezties uz dzīvi Latvijā. Tāpat tiks arī īstenotas dažādas sabiedrību izglītojošas aktivitātes, piemēram, publikāciju sērija “Cilvēkstāsti”, kur iepazīt remigrantus, viņu pieredzi, lēmumu atgriezties dzimtenē un ceļu mājup.
Par remigrācijas koordinatoru darbu:
Ja Jums ir jautājumi un nepieciešams atbalsts, lai atgrieztos dzimtenē, aicinām sazināties ar remigrācijas koordinatoru, kurš pēc vajadzību apzināšanas, sadarbojoties ar pašvaldībām vai citām valsts iestādēm, izstrādā individuālu piedāvājumu. Remigrācijas koordinators var sniegt atbalstu par: pakalpojumiem ģimenēm, mājokļa jautājumiem, darba un uzņēmējdarbības iespējām, sociālo un sadzīves jautājumu risināšanu. Ar koordinatora sniegtajiem pakalpojumiem var iepazīties: www.paps.lv. Savukārt vairāk par remigrāciju Kurzemē iespējams uzzināt: www.kurzemesregions.lv/remigracija
Par Kurzemes plānošanas reģionu:
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. To veido 8 pašvaldības – 2 valstspilsētas – Liepāja un Ventspils – un 6 novadi – Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads. Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu, tā funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt: www.kurzemesregions.lv
Trešdien, 20. decembrī, no 10.00 līdz 11.45 norisināsies seminārs “Laika plānošanas prasme produktivitātei. Darbalaika un mērķu plānošana”, uz ko aicināti uzņēmēji un citi interesenti. Savās zināšanās ar pasākuma apmeklētājiem dalīsies lektori Āris Birze un Maija Cēbere.
Seminārā varēs iegūt zināšanas, kas ļauj palielināt produktivitāti, ieteikumus, kā pareizi plānot dienu, nedēļu un veidot ilgtermiņa plānus, lai mazinātu stresu un nepieļautu izdegšanu.
Lektors Āris Birze sniegs praktiskus padomus par laika plānošanu. “Apjukums rodas no sadrumstalotas domāšanas, kas savukārt izriet no nepārredzamiem darba uzdevumiem. Ja veltam tikai 10 minūtes dienā, pārdomājot mērķus, sagrupējot visus darbus un tiem piešķirot prioritātes vērtību, mūsu galva kļūst skaidrāka un efektīvāka. Kā to praktiski panākt, mēs kopā paveiksim nodarbībā, lai uzdevumu plānošana laikā nav vairs šķērslis,” norāda Āris Birze.
Savukārt Maija Cēbere runās par sešiem faktoriem, kas veicina izdegšanu. “Izdegšana ir cilvēka nespēja tikt gala ar darba stresu, rutīnu un darba apjomu – tā šī problēma tiek postulēta populārzinātniski. Piedāvāju uz šo ‘viena cilvēka problēmu’ paskatīties plašāk, atpazīt apkārtējos faktorus un citu cilvēku lomu un ietekmi, kas izdegšanu veicina, bet spēj to arī novērst. Kā atrast rīkus, kas izdegšanas ietekmi var palēnināt, apstādināt un novērst pavisam? Kā atgūt kontroli par savu dzīvi?” savu uzstāšanos piesaka Maija Cēbere.
Pasākumu rīko “Europe Direct Ventspils” sadarbībā ar Ventspils bibliotēku un Ventspils Biznesa atbalsta centru.
Hakatons ir unikāla iespēja studentiem, uzņēmējiem, ilgstpējības entuziastiem 48 stundu laikā radītu inovatīvas idejas, kā padarīt ostas videi draudzīgākās ar alternatīvām degvielām, kā arī gudrākas ar viediem mobilitātes risinājumiem.
No 8. līdz 10. decembrim Ventspilī notiks Alternative Fuels hakatons, kas pulcē Baltijas jūras reģiona spožākos prātus, lai padarītu savas ostas vēl modernākas un zaļākas. Hakatons norisināsies gan Ventspils Augstkolā klātienē, kā arī attālināti, lai ikviens varētu piedalīties sev ērtā formātā.
Dalība hakatonā ir bez maksas, pie tam jebkura komanda var pretendēt uz naudas balvām (fonda apmērs 1500 EUR).
Alternative Fuels hakatonā laikā tiks nodrošināta iespēja strādāt pie risinājuma ar jomas pārstāvju palīdzību-mentoringu, lai spētu izveidot patiešām radošus un noderīgus risinājums. Hakatonam var pieteikties ikviens, kurš gatavs doties pretī izacinājumiem. Reģistrējies dalībai jau tagad!
Pieteikties iespējams arī individuāli, jo pasākums pirmajā dienā, 8.decembrī, sāksies ar darbu pie komandu izveides un izaicinājumu izvēles, kā arī pirmo ideju ģenerēšanu.
Otrajā un trešajā dienā komandas varēs pilnveidot savas idejas ar mentoru ieteikumiem un palīdzību. Noslēdzošās dienas pēcpusdienā notiks ideju prezentēšana žūrijas loceklļiem, kuri vērtēs paveikto darbu.
Hakatona aktualitātem var sekot līdzi sociālo tīklu platformās Facebook, Instagram un pasākuma mājaslapā.
Šī ir iespēja ikvienam veicināt ostu ilgtspējīgu attīstību, vienlaikus paplašinot savas zināšanas, prasmes un kontaktu loku, piesakies!
Hakatonu organizē nodibinājums “Ventspils Augsto Tehnoloģiju parks” sadarbībā ar “Basaful”, kā daļu no “Blue Supply Chains”, #C019, Interreg Baltijas jūras reģiona programmas.
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Piekrītot sīkdatņu izmantošanai, tiks nodrošināta tīmekļa vietnes optimāla darbība. Turpinot vietnes apskati, jūs piekrītat, ka izmantosim sīkdatnes jūsu ierīcē. Savu piekrišanu jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.
Šeit Jūs varat mainīt sīkdatņu iestatījumus. Ieslēgt sīkdatņu izmantošanu un to izslēgt. Lūdzam ņemt vērā, ka izslēdzot obligātās sīkdatnes var tikt ietekmēta mājas lapas darbība uz Jūsu ierīces.
Obligātās sīkdatnes ir nepieciešamas mājas lapas darbības un funckionalitātes nodrošināšanai. Šīs kategorijas sīkdatnes nodrošina normālu mājas lapas darbību. Bez šīm sīkatnēm mājas lapas darbība nav iespējama, attiecīgi, tās vienmēr tiek izmantotas.
Jebkādas sīkdatnes, kuras nav nepieciešamas mājas lapas stabilas darbības nodrošināšanai, piemēram, statistikai, karšu attēlošanai u.c. ārēji pakalpojumi. Lai šīs funkcijas darbotos nepieciešama Jūsu piekrišana.
Citas nebūtiskas sīkdatnes, piemēram, Jūsu izvēle pieņemt sīkdatņu iestatījumu vai nē, no tā ir atkarīga sīkdatņu iestatījumu saglabāšanās nākamajām mājas lapas pārlūkošanas sesijām.
