Ventspils un Ventspils novada uzņēmēji aicināti apmeklētpraktisku darbnīcu 28.novembrī, plkst. 09:30, Ugāles tautas namā “Gaisma”, Ugālē, Ventspils novadā.
LIAA Ventspils biznesa inkubators un Ventspils novada pašvaldība rīko pasākumu Ventspils un Ventspils novada uzņēmējiem, lai veicinātu uzņēmēju savstarpējo sadarbību, kā rezultātā būtu iespēja rasties jauniem produktiem/pakalpojumiem, kā arī atbalstīt uzņēmējus izaugsmē.
Pasākuma ietvaros norisināsies praktiskas darbnīcas, kuras būs vērstas uz uzņēmēju izaugsmi, savstarpējo sadarbību izveidošanu un jaunu produktu vai pakalpojumu radīšanu.
Praktiskās darbnīcas vadīs 3 treneri:
1.Darbnīca “Biznesa efektivitāte mērķi un KPI” Valters Gražulis- pārdošanas treneris
2008. gadā Valters dibināja WIN partners uzņēmumu. Viņš palīdz uzņēmumiem izveidot un attīstīt pārdošanas un vadības procesus, izstrādāt un ieviest organizācijas stratēģiju
2. Darbnīca “Degt bet neizdegt” Agnija Šmite- drosmes un komunikācijas trenere
Agnija palīdz uzņēmumu komandām trenēt iekšējo drosmi, attīstīt sevī apzinātību, stiprināt savstarpējo komunikāciju un komandas sadarbību. Vairāk kā 20 gadu pieredze vadošajos uzņēmumos kā Grindeks, Gutta, Narvesen, u.t.t.
3. Darbnīca “Sadarbība un pašprezentācija” Liene Ločmele- komunikācijas trenere
Liene palīdz komandām attīstīt argumentācijas, kritiskās domāšanas un publiskās runas prasmes.
LIAA Biznesa inkubatori tiek finansēti ERAF projekta “Reģionālie biznesa inkubatori un radošo industriju inkubators” ietvaros.
Papildu informācija:
Eva Fībiga-Zikova, Vecākā projektu vadītāja, Biznesa inkubatoru departaments, Ventspils biznesa inkubators Tālrunis: 62400906 E-pasts: eva.fibiga-zikova@liaa.gov.lv
Ventspils Biznesa atbalsta centrs aicina uzņēmējus un uzņēmumu pārstāvjus uz informatīvo pasākumu “Digitalizācijas rīts”, kas norisināsies 27. septembrī, Ventspilī, Pils ielā 17, 2. stāvā.
Informatīva pasākuma “Digitalizācijas rīts” mērķis ir informēt uzņēmējus par šobrīd pieejamo finanšu atbalstu uzņēmumu procesu digitalizācijai, kā arī veicināt uzņēmumu izpratni par digitalizācijas iespējām.
Pasākuma ietvaros tiks piedāvāta unikāla iespēja iepazīt digitalizācijas jaunākās tendences, digitalizācijas rīkus un to izmantošanas iespējas uzņēmumos, kā arī iegūt konkrētas atziņas no jomā atzītu ekspertu un uzņēmēju pieredzes. Tā ir lieliska iespēja ne tikai paplašināt zināšanas, bet arī veidot kontaktus ar potenciālajiem partneriem un kolēģiem.
Pasākuma ietvaros par finansējumu, atbalsta rīku digitalizācijas attīstībai uzņēmumos un par Eiropas digitālās inovācijas centra pakalpojumiem informēs Digitālās inovācijas centra vadītājs (EDIC Kurzemes kontaktpunkts) Gvido Grīnbergs.
Ar prezentāciju par mākslīgā intelekta risinājumiem procesu un produktu digitalizācijai dalīsies Ēvalds Urtāns, Mākslīgā intelekta pētnieks un asya.ai dibinātājs.
Savukārt Linda Kēnigsvalde, Mobilo lietotņu izstrādātāja un projektu vadītāja iepazīstinās uzņēmējus ar mobilajām lietotnēm biznesa attīstībai un digitalizācijai.
Pasākuma nobeigumā Basaful izpilddirektors Daniels Bērziņš iedvesmos pasākuma dalībniekus ar pieredzes stāstu, kā uzņēmums Basaful izveidoja savu digitālo ekosistēmu.
Pieteikšanās līdz 2023. gada 25. septembrim plkst. 18:00!
10:00 “Finansējuma un atbalsta rīki digitalizācijas attīstībai uzņēmumos” Gvido Grīnbergs, Digitālās inovācijas centra vadītāju
10:35 “Mākslīgā intelekta risinājumi procesu un produktu digitalizācijai” Ēvalds Urtāns, Mākslīgā intelekta pētnieks un asya.ai dibinātājs
11:15 “Mobilās lietotnes biznesa attīstībai un digitalizācijai” Linda Kēnigsvalde, mobilo lietotņu izstrādātāja un projektu vadītāja
12:15 “Kā Basaful izveidoja savu digitālo ekosistēmu?”Daniels Bērziņš, Basaful izpilddirektors (CEO)
12:45 Noslēgums un kafija
Informatīvu pasākumu “Digitalizācijas rīts” organizē Eiropas digitālās inovācijas centra Kurzemes kontaktpunkts, Ventspils Augsto tehnoloģiju parks projekta “EDIC: atbalsts digitalizācijai un mākslīgā intelekta attīstībai Latvijā” un projekta “Development of AI – ICT for Manufacturing EDIH in Latvia” īstenošanas ietvaros.
Uzziņai: Atbalsts uzņēmējiem – Digitālo inovāciju centri Latvijā
Līdz 2026. gada vidum no dažādiem finansējuma avotiem Latvijas uzņēmumu digitalizācijai piešķirti vairāk nekā 183 miljoni eiro, tostarp no programmas „Digitālā Eiropa”, Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF), kā arī no Atveseļošanas fonda uzņēmumu digitalizācijai atvēlētais finansējums kopsummā sastāda vairāk nekā 13 miljonus eiro.
Eiropas Savienības programmā “Digitālā Eiropa” 2022. gadā savu darbību visā Eiropā sāka Eiropas Digitālās inovācijas centri (EDIC), divi no tiem arī Latvijā.
“Latvijas Digitālais akselerators” fokusējas uz produktu inovācijām, sniedzot atbalstu jaunu digitālo platformu, preču un pakalpojumu dizainam, testēšanai un ieviešanai ražošanā, savukārt “Eiropas Digitālās inovācijas centrs Latvijā” koncentrējas uz atbalstu uzņēmumu esošo procesu pilnveidei, mārketinga un inovatīvu digitalizācijas risinājumu ieviešanai un attīstībai.
Centros iespējams saņemt padomus un testēt digitālās inovācijas, kā arī iegūt informāciju par sev nepieciešamā risinājuma izstrādi, attīstību. Izveidoti arī centru reģionālie kontaktpunkti, Kurzemē tas atrodas Ventspilī, Ventspils Biznesa atbalsta centrā, Pils ielā 17.
Finansē Eiropas Savienība un Eiropas Savienība – NextGenerationEU. Tomēr paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.
Pirmdien, 28. augustā Ventspils Piejūras brīvdabas muzejā norisinājās jau piektais Ventspils jauno iedzīvotāju tikšanās pasākums.
Tikšanās laikā pulcējās Ventspils jaunās ģimenes, kā arī tie, kuri pēc ilgāka laika ārzemēs, ir atgriezušies atpakaļ dzimtenē, Ventspilī, kopskaitā teju 60 cilvēku, ieskaitot bērnus. LIVIN Ventspils kontaktpunkta pārstāve Ina Servuta informēja par LIVIN kontaktpunktu, tā funkcijām, mājaslapu www.livinventspils.lv un dalījās ar savu pārcelšanās pieredzes stāstu.
Pasākuma vadītājs Juris Jope dalījās arī ar savu pārcelšanās pieredzi un informēja jaunos ventspilniekus par visdažādākajām iespējām un aktualitātēm Ventspilī. Juris Jope iedrošināja arī klātesošos dalīties ar saviem pārcelšanās un atgriešanās stāstiem.
Pasākuma apmeklētāji piedalījās orientēšanas aktivitātē Piejūras brīvdabas muzeja teritorijā un bija jūtams īsts sacensību gars.
Vakara izskaņā tika rakstīti novēlējumi un ar lentītēm rotāti puķu podiņi. Tika baudīti gardi ēdieni, dzērieni un svētku kliņģeris.
Pasākuma mērķis bija atjaunot kopības sajūtu, veicināt jaunu kontaktu veidošanos un sadraudzību ģimeņu starpā. Pasākuma apmeklētāji atzina, ka ļoti vērtīgi, atgriežoties savā pilsētā vai, uzsākot dzīvi jaunā pilsētā, ir līdzcilvēki, kopības sajūtas veidošana, tikšanās ar jauniem cilvēkiem un informatīvais atbalsts.
Pasākuma laikā bērni varēja veidot dažāda lieluma ziepju burbuļus, bija iespēja apgleznot sejas, krāsot zīmējumus, doties dārgumu medībās, baudīt dažādus gardumus un pavadīt laiku plašajā Piejūras brīvdabas muzeja teritorijā.
Pasākuma organizētāji pateicas visiem jaunajiem Ventspils iedzīvotājiem, kuri apmeklēja satikšanās un saliedēšanās pasākumu, dalījās ar savu pieredzi un stāstiem, uzdeva jautājumus, aktīvi iesaistījās radošajās un sportiskajās aktivitātēs un lika pasākumam kļūt par svētkiem! Ventspils pilsēta rūpējas un gaida ikvienu, kurš vēlas atgriezties mājās vai kļūt par jauno ventspilnieku! Pilsētas bagātība ir tās iedzīvotāji! Tāpēc veidosim pilsētu kopā! Un uz tikšanos nākamajos pasākumos!
Pirmdien, 28. augustā, plkst.17.00-19:30 Ventspils Piejūras brīvdabasmuzejānorisināsies pēc kārtas jau piektaispasākums – Ventspils jaunoiedzīvotājutikšanās.
Livin Ventspils aicina uz tikšanos visus, kuri nesen pārcēlušies uz dzīvi Ventspilī, kādu laiku jau dzīvo Ventspilī, kā arī visus, kuri atgriezušies Ventspilī pēc ilgākas prombūtnes ārzemēs.
Pasākumā plānota Ventspils jauno iedzīvotāju kopienas atjaunošana un stiprināšana, daloties iedvesmojošos pieredzes stāstos, kā arī dažādas saliedēšanās aktivitātes, kā, piemēram, fotoorientēšanās Brīvdabas muzeja teritorijā un atmiņā paliekoša radošā darbnīca, kā arī kopā būšanu varēs iemūžināt speciāli veidotajā foto stūrītī.
Pasākuma laikā būs aktivitātes arī bērniem – lielu un mazu ziepju burbuļu veidošana, seju apgleznošana, dažādu priekšmetu meklēšana un balviņas.
Pasākumu vadīs Juris Jope.
Uz tikšanos pasākumā, lai svinētu atkal satikšanos, iegūtu jaunus draugus un lieliski pavadītu laiku kopā!
Šī gada 2.ceturksnī Kurzemes reģionā pēc dzīves ārvalstīs atgriezušies 68 cilvēki un vēlmi atgriezties pauduši vēl 46 cilvēki. Kopumā Kurzemes reģionā kopš 2018.gada marta līdz šī gada jūnijam atgriezušies 1105 cilvēki, kuri par savu dzīvesvietu visbiežāk izvēlējušies Liepāju, Ventspili un Tukuma novadu, savukārt par potenciāliem plāniem atgriezties informējuši 808 cilvēki.
“Katrs atgriešanās stāsts ir unikāls. Lai arī visiem ir viens mērķis – atgriezties Latvijā, tomēr ceļš līdz tam mēdz būt ļoti atšķirīgs. Citiem ir svarīgi izplānot katru sīkāku atgriešanās detaļu – izzināt darba, dzīvesvietas iespējas, gatavoties pat vairākus gadus, savukārt citi ir daudz spontānāki. Priecājos par ikvienu stāstu, kas beidzas ar atgriešanos dzimtajā Kurzemē,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Agnese Berģe.
Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore katru dienu sniedz atbalstu un konsultācijas remigrantiem, lai veicinātu viņu atgriešanos dzimtenē un palīdzētu viņiem iejusties, tai skaitā risinot arī dažādus praktiskus, ar dzīvesvietu, izglītības iestādēm, darba vietām saistītus jautājumus. 2023.gada otrajā ceturksnī remigrācijas koordinators sniedzis 236 individuālus piedāvājumus, savukārt kopumā – no 2018.gada marta līdz 2023. gada jūnijam individualizēti piedāvājumi sagatavoti kopumā 3168 cilvēkam.
“Lai veicinātu remigrantu atgriešanos dzimtenē, piedalījos 12.Latviešu svētkos Īrijā, kur tikos gan ar vēstniecības un diasporu organizāciju pārstāvjiem, gan arī tautiešiem un informēju par remigrācijas koordinatora darbu un sniegto atbalstu. Sarunās izskanēja liela mīlestība pret dzimteni, vēlme uzturēt un saglabāt ciešas saites ar Latviju un latviskumu. Daudzas sastaptās ģimenes pauda vēlmi atgriezties dzimtenē gan tuvākā, gan tālākā nākotnē, lai viņu bērni augtu latviskā un ekoloģiski tīrākā vidē. Arī turpmāk sniegšu nepieciešamo atbalstu un konsultācijas ikvienam, kurš plāno vai jau ir izlēmis par atgriešanos Latvijā,” piebilst A.Berģe.
Par remigrācijas koordinatoru darbu:
Ja Jums ir jautājumi un nepieciešams atbalsts, lai atgrieztos dzimtenē, aicinām sazināties ar remigrācijas koordinatoru, kurš pēc vajadzību apzināšanas, sadarbojoties ar pašvaldībām vai citām valsts iestādēm, izstrādā individuālu piedāvājumu. Remigrācijas koordinators var sniegt atbalstu par: pakalpojumiem ģimenēm, mājokļa jautājumiem, darba un uzņēmējdarbības iespējām, sociālo un sadzīves jautājumu risināšanu. Ar koordinatora sniegtajiem pakalpojumiem var iepazīties: www.paps.lv. Savukārt vairāk par remigrāciju Kurzemē var uzzināt Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapas sadaļā www.kurzemesregions.lv/remigracija, kur iespējams arī iepazīties ar citu remigrantu pieredzi, atgriežoties dzimtenē.
Par Kurzemes plānošanas reģionu:
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. To veido 8 pašvaldības – 2 valstspilsētas – Liepāja un Ventspils – un 6 novadi – Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads. Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu, tā funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt: www.kurzemesregions.lv
Ventspils TechGirls turpina augt plašumā, šoreiz iesaistot visu Kurzemi gaidāmajā pasākumā TechUp Kurzeme. Kas ir TechUp Kurzeme: pasākums par karjeras attīstību IT profesijās – spēļu izstrāde, testēšana un dizains, un praktiskajām darbnīcām.
Kas tevi sagaida, unikāla iespēja piedzīvot pirmo šāda veida pasākumu Ventspilī:
iespēja satikt IT nozares interesentus, kuri dalīsies ar IT nozares karjeras iespējām
tīklošanās un jaunu cilvēku iepazīšana neformālā gaisotnē ar skatu uz pilsētu
būt daļai no labdarības akcijas un iespēja uzlabot jaunietes dzīvi
PASĀKUMA PLĀNS:
15:00 – 15:10 Pasākuma atklāšana
15:10 – 15:50 Tēma – Dizains
15:10 – 15:30 Dizaina ekspertes Kristīnes Birģeles prezentācija “UX/UI dizainers – algots darbinieks vai darba devējs pašam sev?”
15:30 – 15:50 Radošās aģentūras “Jami” veidotājs Daniels Rogulis Prezentācija “Dizaina loma IT nozarē”
16:00 – 16:50 Tēma – Testēšana
16:00 – 16:25 Programmatūras testēšanas inženieres (“TestDevLab”) Beatrises Plēsnieces prezentācija “Kas ir manuālā un automatizētā programmatūras testēšana?”
17:00 – 17:10 Ražošanas vadītāja (“Azeron”) Renāra Dudarjonoka prezentācija “Stāsts par Azeron”
17:10 – 17:30 Programmētāja (“Swedbank”) un spēļu veidotāja Kristapa Baumaņa prezentācija “Kā entuziasms spēļu izstrādē pašmācību ceļā var rezultēties dažādās IT industrijās iespējās”
17:30 – 17:50 3D tehniskā mākslinieka (“Virtuall”)
Arvja Magones prezentācija “3D Grafika spēlēs un citās virtuālās vidēs”18:00 – 18:10 Latvijas Spēļu izstrādātāju asociācijas biedra un valdes locekļa Jāņa Skujas prezentācija “Latvijas spēļu asociācijas loma un iesaistes iespējas”
18:10 – 18:50 Pārdošanas projektu vadītājas (“RoadGame”) Lauras Skrūskopas prezentācija “No stāsta par “Roadgame” līdz kopīgi izveidotai spēlei” + Praktiskā daļa, kur kopīgi izveidos vienu spēles aktivitāti
18:50 – 21:00 Neformālā daļa
Tehnoloģijas augstākam mērķim: Nikoletta šogad gatavojas absolvēt Ventspils 2. vidusskolas 9.klasi un sapņo kļūt par treneri vai sporta skolotāju. Jauns dzirdes aparāts ļautu viņai pilnvērtīgi piedalīties gan mācībās, gan ārpusskolas izglītībā, gan būt kopā ar draugiem, tos sadzirdot. Diemžēl bez dzirdes aparātiem Nikoletta gandrīz nav spējīga dzirdēt.Lai dzirdētu apkārtējo pasauli kaut vidējā līmenī, viņai ir vajadzīgi speciālie “stiprie” dzirdes aparāti 4732,00 euro vērtībā, kas paredzēti tieši cilvēkiem ar smagas pakāpes dzirdes trūkumu.Ziedojumu vākšanu pasākuma laikā organizējam kopā ar atbalsta centru ģimenēm un bērniem ar īpašām vajadzībām “Cimdiņš”.
Aicinām Ventspils uzņēmējus, kuriem aktuāla robotizācija un digitālo dvīņu iespējas, otrdien, 2.maijā, Rīgā piedalīties klātienes pasākumā, ko organizē Eiropas Digitālās inovācijas centrs, Elektronikas un datorzinātņu institūts un Ventspils Augsto tehnoloģiju parks.
Pasākumā “Robotikas un digitālo dvīņu diena Latvijā” būs iespējams uzzināt par priekšrocībām, ko sniedz industriālie roboti un digitālie dvīņi – kā tie spēj atvieglot uzņēmumu ikdienu un padarīt procesus vienkāršākus, efektīvākus un uzņēmumam darbiniekiem draudzīgākus. Uzņēmējdarbības vide kļūst piesātinātāka, tāpēc nepieciešamība pēc ātruma jeb digitalizācijas iesaistes tiecas pieaugt.
“Eiropas līmenī Digitālās inovācijas centri ir serviss uzņēmumiem, lai palīdzētu biznesam augt arvien straujāk un parādītu, ka ir iespējams saimniekot viedāk, proti, efektīvāk un ilgtspējīgāk, “ komentē EDI direktors M.Greitāns. Eiropas Digitālās inovācijas centri būs kā gidi uzņēmumiem, kas palīdzēs izprast iespējas iekšējo biznesa procesu digitalizēšanā un automatizēšanā, piemeklēt jaudīgākos viedos rīkus un neapmaldīties digitālo risinājumu un zināšanu iespējās.
Pasākuma diena iesāksies ar iespēju apmeklēt tādus uzņēmumus kā ABB, Peruza un Elektronikas un datorzinātņu institūts, kur uz vietas varēs redzēt demonstrācijas tam, ko roboti spēj un nodrošina. Tāpat interesentiem būs iespēja uzklausīt citu uzņēmumu veiksmes stāstus, kā arī uzzināt par iespējām kā izmantot atbalsta programmas, lai iegūtu finansējumu ieviest risinājumus arī savā uzņēmumā. Pasākuma noslēgumā ir plānota paneļdiskusija, kur noskaidrosim, kādi ir ieguvumi un izaicinājumi no robotizētu un digitālu risinājumu piemērošanas. Ar ko uzņēmumam būtu jārēķinās un kas soli pa solim jādara, lai ieviešana izdotos. Ekspertu klātesamība ļaus interesantiem brīvi uzdot savus jautājumus, lai nepastarpināti noskaidrotu sev būtisko.
Dalība pasākumā ir bez maksas un aicināts reģistrēties ir ikviens uzņēmējs, kuram ir interese attīstīties.
Pasākums tiek organizēts divu projektu ietvaros. Projektu “DIH-world” līdzfinansē Eiropas Savienības “Horizon 2020” sistēmas programmas ietvaros atbilstoši granta līgumam Nr. 952176. Projektu “DIH²” līdzfinansē Eiropas Savienības “Horizon 2020” sistēmas programmas ietvaros atbilstoši granta līgumam Nr. 824964.
Tiem, kuri jau bija pieteikušies pasākumam, kas sākotnēji bija ieplānots aprīlī un lektora slimības dēļ nevarēja notikt, otrreiz pieteikties nav nepieciešams.
2023.gada 1.ceturksnī Kurzemes reģionā atgriezušies 63 cilvēki, bet vēlmi atgriezties pauduši 44 cilvēki. Savukārt kopumā piecu gadu laikā – no projekta sākuma 2018. gada martā līdz šī martam – Kurzemes reģionā atgriezušies 1037 cilvēki, bet interesi par atgriešanos Kurzemē izrādījuši 762 cilvēki. Biežāk izvēlētās vietas dzīvei Kurzemē ir Liepāja un Ventspils, kā arī Tukuma, Kuldīgas un Talsu novadi.
“Piecu gadu laikā, kopš visā Latvijā tika izveidots remigrācijas koordinatoru tīkls, ir radīta un attīstīta sistēma, kā sniegt nepieciešamo atbalstu cilvēkiem, kuri vēlas atgriezties vai atgriežas dzimtenē. Cieši sadarbojamies un turpinām sadarbības attīstību ar pašvaldībām un citām iestādēm un organizācijām, lai pieejamais atbalsts remigrantiem kļūtu arvien daudzveidīgāks. Priecājos, ka sniegtais atbalsts ir noderējis vairāk nekā 1000 cilvēkiem, kuri ir atgriezušies dzimtajā Kurzemē un ar līdzi atvestajām zināšanām, iemaņām un pieredzi palīdz mūsu Kurzemei kļūt par vēl labāku vietu dzīvei un darbam,” stāsta Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Agnese Berģe.
Kurzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinators katru dienu sniedz atbalstu un konsultācijas remigrantiem, lai veicinātu viņu atgriešanos dzimtenē un palīdzētu viņiem iejusties, tai skaitā risinot arī dažādus praktiskus, ar dzīvesvietu, izglītības iestādēm, darba vietām saistītus jautājumus. 2023.gada pirmajā ceturksnī remigrācijas koordinators sniedzis 244 individuālus piedāvājumus, savukārt kopumā piecu gadu laikā – no 2018.gada marta līdz 2023. gada martam – individualizēti piedāvājumi sagatavoti kopumā 2932 cilvēkiem.
“Cilvēki aizceļo no Latvijas dažādu iemeslu dēļ – gan meklējot jaunas iespējas, gan sekojot sirdij. Strādājot ar remigrantiem, uzklausu dažādus remigrantu stāstus par gūto pieredzi ārvalstīs un atgriešanās iemesliem, tomēr esmu ievērojusi, ka viens no būtiskākajiem iemesliem, lai pieņemtu gala lēmumu – atgriezties Kurzemē – ir dzimtenes mīlestība. Tā ir vēlme, lai bērni aug, dzirdot dzimto valodu un redzot tradīcijas, satiekot sev mīļos un tuvos cilvēkus un citus tautiešus. Turpinu ik dienas sniegt iedrošinājumu un arī praktisku atbalstu ikvienam, kuršs vēlas vai jau ir atgriezies dzimtajā Kurzemē,” uzsver A.Berģe.
Par remigrācijas koordinatoru darbu:
Ja Jums ir jautājumi un nepieciešams atbalsts, lai atgrieztos dzimtenē, aicinām sazināties ar remigrācijas koordinatoru, kurš pēc vajadzību apzināšanas, sadarbojoties ar pašvaldībām vai citām valsts iestādēm, izstrādā individuālu piedāvājumu. Remigrācijas koordinators var sniegt atbalstu par: pakalpojumiem ģimenēm, mājokļa jautājumiem, darba un uzņēmējdarbības iespējām, sociālo un sadzīves jautājumu risināšanu. Ar koordinatora sniegtajiem pakalpojumiem var iepazīties: www.paps.lv. Savukārt vairāk par remigrāciju Kurzemē var uzzināt Kurzemes plānošanas reģiona mājas lapas sadaļā www.kurzemesregions.lv/remigracija, kur iespējams arī iepazīties ar citu remigrantu pieredzi, atgriežoties dzimtenē.
Par Kurzemes plānošanas reģionu:
Kurzemes plānošanas reģions ir viens no pieciem plānošanas reģioniem, kas izveidots 2006. gada jūnijā ar mērķi – nodrošināt reģiona attīstības plānošanu, koordināciju, pašvaldību un citu valsts pārvaldes iestāžu sadarbību. To veido 8 pašvaldības – 2 valstspilsētas – Liepāja un Ventspils – un 6 novadi – Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads. Vairāk par Kurzemes plānošanas reģionu, tā funkcijām un īstenotajiem projektiem var uzzināt: www.kurzemesregions.lv
Esi laipni aicināts pievienoties aprīļa Tech meetup, lai dzirdētu trīs patiesus pieredžu stāstus par profesijas maiņu IT nozarē
Anda Caune: DevOps analītiķe uzņēmumā Accenture, ar iepriekšējo pieredzi dažādu projektu vadīšanā. Anda dalīsies savā stāstā par to, vai pārkvalificēšanās uz IT ir iespējama, ja Tev vairs nav ne 25, ne 35, bet ir interese par mācīšanos mūža garumā? Ja Tev jau ir darbs un atbildība par ģimeni? Vai pārkvalifikāciju ir iespējams veiksmīgi savienot ar sadzīvi un bērniem un, kas jāņem vērā, lai tas izdotos? Ar ko sākt un kā nenobīties?
Sandis Salenieks: Programmētājs valsts attīstības finanšu institūcijā Altum un Ventspils Augstskolas absolvents. IT karjeru uzsāka 30 gadu vecumā.
Iepriekš studējis transportbūves jomā un izmēģinājis darbību dažādās sfērās – celtniecībā, noliktavas pārvaldībā, online pokerā, uzņēmējdarbībā un kā frīlanceris fotografēšanā.
IT karjeru uzsāka 2021. gada rudenī, piedaloties She Goes Tech apmācībās (Java) – pārkvalificējoties no finanšu nozares, kurā tika nostrādāti gandrīz 7 gadi.
Šobrīd aktīvi turpina apgūt Salesforce, studē Ventspils Augstskolā un darbojas Ventspils TechGirls kopienā.
Vakara plāns:
18:00-18:10 Ievadvārdi un iepazīšanās
18:10-18:40 Anda Caune I No projektu vadības par DevOps analītiķi uzņēmumā Accenture
18:40-19:00 Kafijas pauze un tīklošanās
19:00-19:30 Sandis Salenieks I No dažādu jomu pieredzes par programmētāju valsts attīstības finanšu institūcijā Altum
19:30-19:40 Kafijas pauze un tīklošanās
19:40-20:10 Everita Vecbērza I No finanšu nozares par Salesforce jaunāko analītiķi uzņēmumā Accenture
20:10-21:00 Paldies vārdi, tīklošanās un došanās mājās
Lai pievienotos sarunai un klātienē aprunātos ar mūsu viesiem, nepieciešama reģistrācija!
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkdatnes. Piekrītot sīkdatņu izmantošanai, tiks nodrošināta tīmekļa vietnes optimāla darbība. Turpinot vietnes apskati, jūs piekrītat, ka izmantosim sīkdatnes jūsu ierīcē. Savu piekrišanu jūs jebkurā laikā varat atsaukt, nodzēšot saglabātās sīkdatnes.
Šeit Jūs varat mainīt sīkdatņu iestatījumus. Ieslēgt sīkdatņu izmantošanu un to izslēgt. Lūdzam ņemt vērā, ka izslēdzot obligātās sīkdatnes var tikt ietekmēta mājas lapas darbība uz Jūsu ierīces.
Obligātās sīkdatnes ir nepieciešamas mājas lapas darbības un funckionalitātes nodrošināšanai. Šīs kategorijas sīkdatnes nodrošina normālu mājas lapas darbību. Bez šīm sīkatnēm mājas lapas darbība nav iespējama, attiecīgi, tās vienmēr tiek izmantotas.
Jebkādas sīkdatnes, kuras nav nepieciešamas mājas lapas stabilas darbības nodrošināšanai, piemēram, statistikai, karšu attēlošanai u.c. ārēji pakalpojumi. Lai šīs funkcijas darbotos nepieciešama Jūsu piekrišana.
Citas nebūtiskas sīkdatnes, piemēram, Jūsu izvēle pieņemt sīkdatņu iestatījumu vai nē, no tā ir atkarīga sīkdatņu iestatījumu saglabāšanās nākamajām mājas lapas pārlūkošanas sesijām.
